Mats Traat

Мечтаех за съпруг
с дълги черни къдри
тъмни искрящи очи.
А се омъжих за рус ангел.
Момчета мои, къде сте ми ceгa?
У дома се завърна само Хиллар,
средният от тримата.
Не се ли сбъдваше
пророчеството
в естонската народна песен,
че първородният син
ще бъде изхвърлен,
третия — убит, а
у дома ще се завърне средният син! Момчета, гълъбчетата ми!
Къде сте ми русаляви душици? Къде да проливам
горки сълзи,
да плача на глас?
Момчета, гълъбчета мои!

Sapņoju par matu melno liesmu
un melno acu mirdzumu,
bet izgāju pie balta no visbaltākajiem vīriem.
Mani dēli, kur gan jūs esat?
Mājās pārnāca vienīgi Hillars, vidējais.
Vai patiesi tā ir,
kā igauņu tautasdziesmā teikts –
tie pirmējie tiek izmētāti, tie pēdējie tiek nogalēti,
vidējie, tie mājās pārnāk?
Mani dēli, dēliņi, dēlēni,
mani kucēni, mani putnēni,
kur gan jūs palikāt, baltgalvīši?
Kurp gan raudāt man iet,
rūgtas asaras liet,
mani dēli, dēliņi?

Ik droomde van zwart vlammend haar
en de glans van zwarte ogen,
maar ik trouwde met een helblonde man.
Mijn zoons, waar zijn jullie toch?
Alleen Hillar kwam terug, de middelste.
Is het heus zoals in het Estse volksliedje,
dat men de voorsten velt, de achtersten verdelgt,
en de middelsten terugkeren naar huis?
Mijn zoons, zoontjes, zonnetjes,
mijn zwaantjes, zwaluwtjes,
waar zijn jullie gebleven, vlaskoppen?
Waar moet ik heen om te huilen
om bittere tranen te vergieten,
mijn zoons, zonnetjes?

Ich träumte von den schwarzen Flammen seiner Haare
und dem Leuchten dunkler Augen,
doch geheiratet habe ich den Hellsten von allen.
Meine Söhne, wo seid ihr nur?
Nach Hause kam nur Hillar, der Mittlere.
Ist es wirklich so
wie in dem estnischen Volkslied,
dass die Ersten niedergeschlagen, die Letzten getötet werden,
die Mitte aber nach Hause kommt?
Meine Söhne, Buben, Jungen,
meine Kleinen, Vögelchen,
wo seid ihr geblieben, meine Hellhaarigen?
Wohin soll ich zum Weinen gehen,
bittere Tränen vergießen,
meine Söhne, meine Jungen?