Liāna Langa

latvijščina

Milena Makarova

ruščina

Bezpiederīgie (3.)

Tu saki man - vasara? Beidz! Pārāk daudz kaistošu miesu, glāžaini
pelēkas gaismas uz plakstiņiem, pūstošu meloņu smakas. Varbūt
uz kino, didam, didam? Dipadī, dapadā, varbūt uz Antarktīdu?
Nedusmo. Bēgšana dziedē, bet tikai uz noteiktu laiku, kamēr vien
asinis melnē un medūzu slāņos sagulst smilšu pulksteņu traukos.

Pēc tam, kā tu zini, smilts atgriežas mūsos, lai vergotu tālāk.

Kurš pateiks, kurp lai mēs dodamies? Ielas, tās aizvedīs tālāk
par pašu itin kā drošajiem soļiem. Asfalta graudainie paklāji ieaudīs
sevī zemu jo zemu nodurtu skatienu ģērboņus, gājēju muskuļu
saspringto gaismu, tušu, ko izlaista ēnas. Pilsēta vārtīsies
karsonī, pilsoņiem lūdzot, lai dakteri izsauc.

Matu cirtās ap friziera papēžiem, tikko kā nopirktos zīdaiņu
ratiņos, skatienos, kuri sastopas pēkšņi un samilst kā tūska,
tur dzīvo laiks. Kurš pateiks mums priekšā, kurp doties?

Kādā tveicīgā pēcpusdienā tirgū no letes miesnieka
sniegbaltais elkonis smilšu pulksteni nejauši nogrūž.

Plānās lauskas uzšķērž vasaras sulīgās vēnas.

Tagad tu redzi, kā jaunas atskaņas dzimst -

vājredzīgs onkulis diedziņā pasauli tur,
piecgadīgs Volfgangs diriģē putekšņu baletu,
dzērves dzērvēnus baro,
rūda top rūda.

© Liāna Langa
Iz: Antenu burtnīca
Rīga: Neputns, 2006
ISBN: 9984-729-78-8
Avdio produkcija: Latvijas Literatūras centrs

Безродные

Ты говоришь мне - лето? Брось! Слишком много пылающей плоти,
стеклянно-серого света на веках, запаха дынь гниющих.
Может в кино, тарам-дидам? Может быть, в Антарктиду?
Не сердись. Бегство лечит, но только на время, пока черная кровь
слоями медуз ложится в песочных часах.

Потом, как ты знаешь, песок возвращается в нас, чтобы рабствовать
дальше.

Кто скажет, куда мы идем? Улицы, те заведут дальше самых смелых
шагов. Асфальт растворяет в себе гербы опущенных взглядов, свет
напряженный движений прохожих, тушь, что тенями расплескана.
Город в горячке мечется и горожан умоляет, чтоб вызвали доктора.

В локонах под каблуком парикмахера, в только что купленной
детской коляске, взглядах, что быстро встречаются и расширяются
словно отеки – время живет. Кто наперед может сказать, куда мы
идем?

В душный полдень на рынке с большого прилавка мясника локоть
белый как снег нечаянно сбросит склянку песочных часов.

Тонкие осколки вскроют сочные вены лета.

И ты видишь теперь как рождаются новые рифмы-

Полуслепой дядюшка держит на ниточке мир,
пятилетний Вольфганг дирижирует балетом пылинок,
журавль журавлят своих кормит,
руда рудою становится.

перевод: Milena Makarova. Лианa Лангa. Bещество взгляда. Maskava: Art Haus media, 2012