Artis Ostups

latvijščina

Kristaps Grasis

nemščina

*** [Tuvojas negaiss]

Tuvojas negaiss, jau ievas tam vēdina aleju.
Krampjaino sakņu simtkājis saspringst gaidās.

Kāds vecs vīrs pagalmā giljotinē gaili,
izrautu no pieticīgās pils, konkubīņu spārniem.

Galva izbrīnā ieplestām acīm iekrīt zālē.
Bende ir tukšs kā bluķa seklā iedobe,

kurā ātri žūst asins; pirmais grāviens, suņa smilksti.
Skan mūzika cirvim stiegrainā rokā.

© Artis Ostups
Iz: Fotogrāfija un šķēres
Rīga: Mansards, 2013
Avdio produkcija: Haus für Poesie / 2017

*** [Das Unwetter naht]

Das Unwetter naht, schon befächern die Bäume die Allee.
Ein Tausendfüßler verkrampfter Wurzeln erstarrt in Erwartung.

Ein alter Mann im Hof guillotiniert den Hahn,
herausgerissen aus seiner schlichten Burg, den Flügeln der Konkubinen.

Der Kopf, die Augen aufgerissen vor Verwunderung, fällt ins Gras.
Der Henker ist leer wie die Kerbe im Block,

wo das Blut schnell trocknet; der erste Schlag, das Wimmern des Hundes.
Musik ertönt dem Beil in der dürren Hand.

Aus dem Lettischen von Kristaps Grasis