Ivars Šteinbergs
Translator
on Lyrikline: 3 poems translated
from: turco, alemão to: letão
Original
Translation
Asker Barikatında Oğluyla Karşılaşan İşçinin Söyledikleri
turco | Efe Duyan
boğazım kupkuru
yine de susacak gibi değil
boğazım nasır tutmuş
pankartları gümüş bir tepside taşımaktan
boğazım korkak bir cambaz
asker barikatı karşısında
bilmiyor ancak
ilerleyerek telde durulabileceğini
boğazım korkudan çatlayacak
asker miğferleri
çıkardığımız rüzgârda dalgalanırken
boğazım kör
kendi oğlum değil mi
üniformalardan birinde gizlenmiş
silahıyla beni gösteren
boğazım bacaklarımla yarışıyor
bir çocuk çetesi gibi bağıra çağıra
barikatın üzerinden sıçrarken
boğazımı açmışım ardına kadar
oğlumun boynuna doluyorum
boğazım düğüm
sevinci kendine saklıyor
boğazım kesik
beş kişinin kanı
ayrı ayrı akıyor
Audio production: Efe Duyan / EDISAM - Turkish Literature and Science Writers Union
Strādnieks, kurš atpazīst savu dēlu kareivju blokādē
letão
rīkle man slapja
bet nešķiet ka apklusīs
rīkle man tulznās
no plakātu nešanas sudraba paplātēs
rīkle man gļēvs virves dejotājs
kas nezina ka noturēties uz virves
var tikai ja nepārstāj soļot
rīkle man pārbijusies
kamēr kareivju ķiveres
vieglītēm šūpojas mūsu vējā
rīkle man akla
vai tas nav mans dēls
kas paslēpies mundierī
tēmē ar stobru uz mani
rīkle man skrienas ar kājām
auro kā bērnu bars
lecot pār barikādēm
rīkli es izplešu
un cieši apskauju dēlu
rīklē man mezgls
tā cenšas apvaldīt prieku
rīkle man pārgriezta
piecu cilvēku asins
nošķirti izplūst
kleinstadtelegie
alemão | Jan Wagner
die schattenkarawane, jeden morgen
ihr aufbruch, und die waschanlage,
die stets aus einem reinen schlaf erwachte.
und in den lieferwagen pendelten
die schweinehälften zwischen ja und nein,
den linden wuchsen herzen. und es paßte
nicht mehr als ein blatt papier zwischen mich und die welt.
und in den gärten, hinter allen hecken
verkündeten die rasenmäher den mai.
from: Selbstporträt mit Bienenschwarm. Ausgewählte Gedichte 2001- 2015
Berlin: Hanser Berlin, 2016
Audio production: 2002, literaturWERKstatt berlin / Haus für Poesie
mazpilsētas elēģija
letão
ēnu karavānas, kas ik rītu
aizbrauca, un automazgātava,
kas allaž modās no spodra miega.
un piegādes furgonos cūku
liemeņi svārstījās starp jā un nē,
liepās piebrieda sirdis. un starp mani
un pasauli ietilpa tikai papīra lapa.
un dārzos aiz katra dzīvžoga
pļaujmašīnas vēstīja – iestājies maijs.
der westen
alemão | Jan Wagner
der fluß denkt in fischen. was war es also,
das sergeant henley ihm als erster
entriß, die augen gelb und starr, die barteln
zwei schürhaken ums aschengraue maul,
das selbst die hunde winseln ließ?
die stromschnellen und ihre tobende
grammatik, der wir richtung quelle folgen.
die dunstgebirge in der ferne,
die ebenen aus gras und ab und zu
ein eingeborener, der amüsiert
zu uns herüberschaut und dann
im wald verschwindet: all das tragen wir
in adams alte karte ein, benennen
arten und taten. fieber in den muskeln
und über wochen die diät aus wurzeln
und gottvertrauen. unterm hemd die zecken
wie abstecknadeln auf der haut: so nimmt
die wildnis maß an uns.
seltsames gefühl: die grenze
zu sein, der punkt, an dem es endet und
beginnt. am feuer nachts kreist unser blut
in wolken von moskitos über uns,
während wir mit harten gräten
die felle aneinander nähen, schuhe
für unser ziel und decken für die träume.
voraus das unberührte, hinter uns
die schwärmenden siedler, ihre charta
aus zäunen und gattern; hinter uns
die planwagen der händler,
die großen städte, voller lärm und zukunft.
from: Selbstporträt mit Bienenschwarm. Ausgewählte Gedichte 2001- 2015
Berlin: Hanser Berlin, 2016
Audio production: Literaturwerkstatt Berlin 2010
rietumi
letão
upe domā zivīs. kas tad tas bija,
ko seržants henlijs kā pirmais no tās
izrāva, acis dzeltenas un stīvas, ūsas
divi krāsns kruķi ap pelnu pelēku muti,
kas pat suņiem lika smilkstēt?
krāces un to ārdošā gramatika,
kurai sekojām avota virzienā.
dūmakainais kalnājs tālumā,
līdzenais zelmenis un šad tad
kāds vietējais, kurš uzjautrināts
paskatās uz mums un tad
nozūd biezoknī: to visu mēs
ierakstām ādama vecajā kartē,
nosaucot sugas un darbus. drudzis
muskuļos un nedēļām ilga diēta
no saknēm un dievticības. ērces zem krekla
kā piespraužamās adatas ādā: šādi
mums daba noņem mēru.
savāda sajūta: būt robežai,
punktam, kurā tā beidzas un
sākas. naktī pie uguns mūsu asinis
riņķo odu mākoņos virs galvas,
kamēr mēs ar cietām asakām
lāpām zvērādas kopā, kurpes –
galamērķim un segas – sapņiem.
mums priekšā – neskartais,
aiz muguras – jūsmīgie ieceļotāji,
viņu žogu un vārtu harta;
aiz muguras – tirgoņu kulbas,
milzu pilsētas pilnas trokšņu un nākotnes.