[Par biežu tiku rakstījusi: beigas...]

Par biežu tiku rakstījusi: beigas.
Ar cigaretes jāņtārpiņu naktī,
ar steidzīgiem un bezmērķīgiem soļiem,
ar nepaceltu klausuli – tā pārklājās
ar svilinošu klusēšanas sarmu.
Mans iemīļotais paraksts: mēmums.
Šorīt
gaiss piebiris ar aukstiem krēslas pelniem
un spogulis pie sienas saplaisājis
kā ledus kārtiņa pār tukšumu.
Un izbadējies kaķis virtuvē
ķer kārnus prusakus.
Kaut varētu
es visu uzrakstīto nodzēst – lai mums paliek
vien tas, kas būs.

© Amanda Aizpuriete
Extrait de: Vēstuļu vējš
Riga: Atēna, 2004
Production audio: Latvian Literature Centre

[Aš per dažnai rašydavau: jau baigta...]

Aš per dažnai rašydavau: jau baigta.
Tai cigaretės jonvabaliu naktį,
tai nenustygstančiais betiksliais žingsniais,
nekeldama ragelio – jį nuklojo
nutvilkantis tylėjimas it šerkšnas.
Įsimylėta nebylystė – mano parašas.
Šį rytą
pribiręs oras prieblandos šaltų monetų
ir veidrodis suskeldėjęs prie sienos
it ledo atvirutė tuštumon.
O alkana katė virtuvėj
tarakonus žiurkėnus gaudo.
Nors galėčiau
aš visa, ką parašiusi, ištrinti – te mums lieka
vien tai, kas bus.

Translated by Vladas Braziūnas