Poga

Kā ķirsis, kas galotnē sargā
Pēdējo pārpalikušo ogu, –
Tā es sargāju sadilušajā kreklā
Vienu vienīgu pogu.

Kad vairs nav ne suvenīru, ne cerību
Un kad nasta kļūst aplam grūta,
Es azotē paknibinos gar pogu,
Kura ir tevis šūta.

Par spīti gadiem un badiem,
Par spīti sniegiem un miegiem,
Tu mani piediegusi caurumainajai dzīvei
Ar mīlestības un mūžības diegiem.

Nakts dienu pieveikusi. Es raugos
Vienā vienīgā gaišā logā.
Tas nav logs. Mūžs mans uz krūtīm deg
Tevis iešūtā pogā.

© Knuts Skujenieks
Extrait de: Poga
Rīga: Neputns, 2011
ISBN: 978-9984-807-83-6
Production audio: Latvijas Literatūras centrs, 2015

The Button

A cherry-tree trying to cover
Its very last berry –
That is me watching over
My ragged shirt’s single button.

When hopes and souvenirs are all gone,
When the burden’s too heavy to bear,
I make sure the button’s still on,
The one that you stitched there.

In spite of years and fears,
In spite of snows and rows,
To this hole-riddled life I am wed
By the stitch of your love’s endless thread.

Day has succumbed to night. I gaze
At a single lit window.
A window it’s not: there on my chest, ablaze,
A life sewn in by you.

Translated by: Ieva Lešinska. Knuts Skujenieks. Poga. Rīga: Neputns, 2011.