Madara Gruntmane
Translator
on Lyrikline: 2 poems translated
from: anglais to: letton
Original
Translation
The Apartment
anglais | Ryan Van Winkle
Our new walls,
empty in the dusk,
hang like sheets
before first light
There is a driven nail
by the stove that could
hold a pan if the walls
stay sturdy. And the
old tenants left a mirror in the
bedroom which looks back at
staring walls with fine cracks
like a museum's basement vase
there are brown smears
in the study – chocolate, blood
or shit, we don’t know what
will happen to us here or what
will settle on rented walls
or if nothing will settle
at all. We’ve just moved
and already we are bitter
cranberries in each other’s
mouths, biting about photos,
the place of the table, lay
of the bed. The apartment is a City
Hall we cannot fight. So we turn
like lawyers, against each other,
let the walls stare. There is a mirror
to look into, a nail to hang onto.
Our unopened boxes hide in corners
and closets like beaten children.
And we will take the blood
off the walls and the dust
from the shelves. We have one
year together in a place that
is empty at dusk and feels like fog
inside and between us,
and Christ, tomorrow,
we will live here.
from: Tomorrow, We Will Live Here
London: Salt Publishing, 2010
Audio production: Ryan van Winkle & Colin Fraser (Culture Laser productions)
Dzīvoklis
letton
Mūsu jaunās sienas
vientuļas krēslā
plīvo kā palagi
pirms saullēkta.
Iedzīta nagla
virs plīts varētu
noturēt pannu, ja vien sienas
stāvētu mierā. Un -
iepriekšējie īrnieki atstājuši spoguli
guļamistabā, kurš atskatās
uz kailajām sienām ar šaurajām plaisām,
kas atgādina vāzes no muzeja pagrabstāva ekspozīcijas.
Darbistabā ir brūni traipi -
no šokolādes, asins
vai sūdiem. Mēs neapjēdzam,
kas vēl šeit notiks ar mums, kas vēl
apmetīsies uz īrētajām sienām
vai arī tās neaizņems nemaz.
Mēs tikko ievācāmies
un jau esam rūgti
pīlādži viens otra
mutē, plēšamies par fotogrāfijām,
kur tās nolikt uz galda, kur novietot
gultu. Dzīvoklis ir Augstākā
tiesa, ar kuru mēs nevaram cīnīties. Tāpēc mēs pārvēršamies
par juristiem cīņā vienam ar otru,
ļaujot sienām glūnēt. Te ir spogulis -
kurā skatīties, nagla - uz kuras karāties.
Mūsu neatvērtās kastes slēpjas stūros
un skapjos kā piekauti bērni.
Mēs tiksim galā ar asinīm
uz sienām un putekļiem
plauktos. Mums ir viens
gads kopā vietā, kur
tukša krēsla šķiet kā migla
mūsos, starp mums.
Jēziņ, rīt
mēs šeit dzīvosim.
Window, Not Sky
anglais | Ryan Van Winkle
We dreamed and a bird flew
into our bedroom window
like a heavy book
dropped in the dark.
Not a crack appeared
in your eyes but this lingers
inside me like that dream
when we were in bed and you spoke
with her mouth
at my shivering dick,
saying, “I love you, I know what you love.”
Even dreaming I knew this was wrong
but my dick is a simple machine, a straw.
Her mouth was hot as blood
and as you slept she cut me open, smiled
and swallowed so hard I had to pull
your gold hair apart and kiss your cheeks
as if I'd never loved another, as if I knew
you would die.
So now I can't fall
back to sleep and wake you up
the slow way in which I'd fix you a bath.
We go outside. The grass is damp and gets caught
between our toes and we find this bird,
his neck broken by clear, sunlit sky –
more like a fish than a bird. His wings
folded behind his back in prayer.
His body below a window
hard as waking, sharp as grass.
from: The Good Dark
London: Penned in the Margins, 2015
Audio production: Ryan van Winkle & Colin Fraser (Culture Laser productions)
Logs, ne debesis
letton
Mēs sapņojām, un putns
kā smaga grāmata
ieskrēja mūsu guļamistabas logā
un nokrita tumsā.
Tu pat nepamirkšķināji,
bet turpināji gulēt
kā sapnī ,
kad mēs mīlējamies, un tu runāji viņa balsī,
piesūcies
manām pulsējošām kaunuma lūpām,
sakot: "Mīlu tevi. Zinu, kā tev patīk.”
Pat sapņojot zināju, ka tas nav pareizi.
Manas lūpas ir vienkāršas kā gumija.
Viņa mute bija karsta kā asins,
kad tu iemigi, viņš uzšķērda mani,
smaidīja un laizīja tik uzstājīgi, ka man vajadzēja tevi modināt,
spēlēties ar taviem gaišajiem matiem, skūpstīt tavus vaigus,
it kā mēs nekad nebūtu mīlējuši viens otru, it kā es apzinātos
ka reiz tu vairs nebūsi.
Es vairs nedrīkstu iemigt.
Modināšu tevi lēni kā vārot auzu pārslu putru no rīta.
Mēs izejam ārā. Mitra zāle saķeras
starp kāju pirkstiem. Mēs atrodam putnu,
tā kakls ir pārlauzts ar tīrām, saules piepildītām debesīm, kas atspīdēja logā.
Drīzāk zivs ne putns.
Spārni lūgšanas pozā saliekti aiz muguras.
Viņa ķermenis zem loga
smags kā pamošanās no rīta, ass kā zāle.