Madara Gruntmane 
Translator

on Lyrikline: 2 poems translated

from: anglais to: letton

Original

Translation

The Apartment

anglais | Ryan Van Winkle

                                          Our new walls,
                                          empty in the dusk,
                                          hang like sheets
                                          before first light

There is a driven nail
by the stove that could
hold a pan if the walls
stay sturdy. And the

                                                                             old tenants left a mirror in the
                                                                             bedroom which looks back at
                                                                             staring walls with fine cracks
                                                                             like a museum's basement vase

                                                               there are brown smears
                                                               in the study – chocolate, blood
                                                               or shit, we don’t know what
                                                               will happen to us here or what

           will settle on rented walls
           or if nothing will settle
           at all. We’ve just moved

                                                                             and already we are bitter
                                                                             cranberries in each other’s
                                                                             mouths, biting about photos,
                                                                             the place of the table, lay

of the bed. The apartment is a City
Hall we cannot fight. So we turn
like lawyers, against each other,
let the walls stare. There is a mirror

                                                               to look into, a nail to hang onto.
                                                               Our unopened boxes hide in corners
                                                               and closets like beaten children.
                                                               And we will take the blood

off the walls and the dust
from the shelves. We have one
year together in a place that
is empty at dusk and feels like fog

                                                               inside and between us,
                                                               and Christ, tomorrow,
                                                               we will live here.

© Ryan van Winkle
from: Tomorrow, We Will Live Here
London: Salt Publishing, 2010
Audio production: Ryan van Winkle & Colin Fraser (Culture Laser productions)

Dzīvoklis

letton

                                          Mūsu jaunās sienas
                                          vientuļas krēslā
                                          plīvo kā palagi
                                          pirms saullēkta.

Iedzīta nagla
virs plīts varētu
noturēt pannu, ja vien sienas
stāvētu mierā. Un -

                                               iepriekšējie īrnieki atstājuši spoguli
                                               guļamistabā, kurš atskatās
                                               uz kailajām sienām ar šaurajām plaisām,
                                               kas atgādina vāzes no muzeja pagrabstāva ekspozīcijas.

                                                       Darbistabā ir brūni traipi -
                                                       no šokolādes, asins
                                                       vai sūdiem.  Mēs neapjēdzam,
                                                       kas vēl šeit notiks ar mums, kas vēl

           apmetīsies uz īrētajām sienām
           vai arī tās neaizņems nemaz.
           Mēs tikko ievācāmies

                                                                         un jau esam rūgti
                                                                         pīlādži viens otra
                                                                         mutē, plēšamies par fotogrāfijām,
                                                                         kur tās nolikt uz galda, kur novietot

gultu. Dzīvoklis ir Augstākā
tiesa, ar kuru mēs nevaram cīnīties. Tāpēc mēs pārvēršamies
par juristiem cīņā vienam ar otru,
ļaujot sienām glūnēt. Te ir spogulis -

                                                        kurā skatīties, nagla - uz kuras karāties.
                                                        Mūsu neatvērtās kastes slēpjas stūros
                                                        un skapjos kā piekauti bērni.
                                                        Mēs tiksim galā ar asinīm

uz sienām un putekļiem
plauktos. Mums ir viens
gads kopā vietā, kur
tukša krēsla šķiet kā migla

                                                               mūsos, starp mums.
                                                               Jēziņ, rīt
                                                               mēs šeit dzīvosim.

Tulkojums: Madara Gruntmane

Window, Not Sky

anglais | Ryan Van Winkle

We dreamed and a bird flew
into our bedroom window

like a heavy book
dropped in the dark.

Not a crack appeared
in your eyes but this lingers

inside me like that dream
when we were in bed and you spoke

with her mouth
at my shivering dick,

saying, “I love you, I know what you love.”
Even dreaming I knew this was wrong

but my dick is a simple machine, a straw.
Her mouth was hot as blood

and as you slept she cut me open, smiled
and swallowed so hard I had to pull

your gold hair apart and kiss your cheeks
as if I'd never loved another, as if I knew

you would die.
                            So now I can't fall

back to sleep and wake you up
the slow way in which I'd fix you a bath.

We go outside. The grass is damp and gets caught
between our toes and we find this bird,

his neck broken by clear, sunlit sky –
more like a fish than a bird. His wings

folded behind his back in prayer.
His body below a window
hard as waking, sharp as grass.

© Ryan van Winkle
from: The Good Dark
London: Penned in the Margins, 2015
Audio production: Ryan van Winkle & Colin Fraser (Culture Laser productions)

Logs, ne debesis

letton

Mēs sapņojām, un putns
kā smaga grāmata

ieskrēja mūsu guļamistabas logā
un nokrita tumsā.

Tu pat nepamirkšķināji,
bet turpināji gulēt

kā sapnī ,
kad mēs mīlējamies, un tu runāji viņa balsī,

piesūcies
manām pulsējošām kaunuma lūpām,

sakot: "Mīlu tevi. Zinu, kā tev patīk.”
Pat sapņojot zināju, ka tas nav pareizi.

Manas lūpas ir vienkāršas kā gumija.
Viņa mute bija karsta kā asins,

kad tu iemigi, viņš uzšķērda mani,
smaidīja un laizīja tik uzstājīgi, ka man vajadzēja tevi modināt,

spēlēties ar taviem gaišajiem matiem, skūpstīt tavus vaigus,
it kā mēs nekad nebūtu mīlējuši viens otru, it kā es apzinātos
ka reiz tu vairs nebūsi.
                                                                               Es vairs nedrīkstu iemigt.
Modināšu tevi lēni kā vārot auzu pārslu putru no rīta.

Mēs izejam ārā. Mitra zāle saķeras
starp kāju pirkstiem. Mēs atrodam putnu,

tā kakls ir pārlauzts ar tīrām, saules piepildītām debesīm, kas atspīdēja logā.
Drīzāk zivs ne putns.

Spārni lūgšanas pozā saliekti aiz muguras.

Viņa ķermenis zem loga
smags kā pamošanās no rīta, ass kā zāle.

Tulkojums: Madara Gruntmane