Miloš Đurđević
croata
Pasaules malā
Šī pēdējā barikāde, uguns līnija, sarkanā svītra,
Pāri tai
Mēs vairs nesadosimies rokās.
Ne draugi, ne parlamentārieši, pat ne pudelesbrāļi.
Pēdējā diena, pēdējais teikums, pēdējā šanse.
Uz robežas sadegs vārds mēs.
Cauri ugunij netiks vārds jūs.
Paliks vienīgi viņi.
Šovakar pasēdēsim uz mūsu saprāta čemodāniem,
Uz mūsu goda jūtu mugursomām
Un saskaitīsim mūsu mūža sīknaudu
Turp – vai atpakaļceļam.
Pasēdēsim līdz rītam.
Rīga: Liesma, 1990
Producción de Audio: Latvijas Literatūras centrs, 2015
Na rubu svijeta
Ovo je posljednja barikada, vatrena linija, srvena zona.
Preko nje
Više nećemo stajati držeći se za ruke
Ni prijatelj, ni zamjenik, ili drug u piću.
Ovo je zadnji dan, zadnja rečenica, zadnja šansa.
Na granicama riječi mi ćemo gorjeti.
Riječ ti neće proći kroz vatru
Ostat ć esamo oni.
Sjednimo večeras na našu prtljagu razuma,
Na ruksake našeg osjećaja žasti
Izbrojimo sitniš našeg života
Potreban da stignemo na odredište – ili da se vratimo.
Sjedimo zajedno sve do jutra.