Bezpiederīgie mīl bezpiederīgos. Mīl vairāk
Neērti pilsētas trokšņi modina gulošos monstrus
Draudīga apmēra gultās, kurās caur margotiem logiem
ieplūst tumsa un gaisma, uzšķiļot zvērisku kaisli
Bet bezpiederīgie mīl bezpiederīgos. Mīl vairāk
Kaktā aiz četrdurvju skapja dīc aizmirstība
Ģimenes kalendārā pāršķirstot speķainas lapas ar
Taupības receptēm, insektu aprakstiem, bildēm
Vienkāršiem padomiem, kā varbūt nemirt pirms laika
Bezpiederīgie mīl bezpiederīgos. Mīl vairāk
Aizmirstībai ir vilkača seja. Ar tumšzilu mēli
Tas pārbauda, vēlreiz pārbauda visus faktus
Īpaši gadskaitli tūkstots deviņsimt sešdesmit
Uz grāmatas vāka, kas smaržo pēc Dašavas gāzes
Bezpiederīgie mīl bezpiederīgos. Mīl vairāk
Rudeņos vēlos mīl tie ar glumajām lapām uz mašīnas
Priekšējā stikla, dubļainām grīdām, rozīņu sviedriem
Uz plaukstām, mīl tie ar skaņu, kas saārda klusuma nervus
Mīl tie ar treknu ogli, kas, uzspiežot stingri, zīmē ļodzīgus
Vaibstus uz diendusas zeltainās ādas. Sveicināts, vilkaci!
Svētki aiz margotiem logiem nepieder mums
Paturi sev savu sāpi. Bezpiederīgie mīl vairāk.