[cilvēki ir caurstaigājami pavasarī...]

cilvēki ir caurstaigājami pavasarī
balta puķe kavējas tavā sejā
bet drīz viņa dosies tālāk
bezdelīgas mērc spārngalus tavās acīs
neviļus
ierastā steigā

bet piesargies
drīz pienāks laiks
kad tu nebūsi vairs caurstaigājams
un tevī uz veselu gadu
var iestrēgt kāds tauriņš vai zieds
un viņi lauzīsies ārā
izmisīgi tik izmisīgi
ka viņu izmisumu tu uzskatīsi par savējo

© Jānis Rokpelnis
De: Zvaigzne, putna ēna un citi
Rīga: Liesma, 1975
Producción de Audio: Latvijas Literatūras centrs, 2015

[kevaditi käiakse sinust läbi...]

kevaditi käiakse sinust läbi
väike valge lill puhkab pisut su silmnäos
aga juba tuleb ta sul kuklast välja
pääsukesed kastavad kogemata oma tiivaotsi
su silmadesse
nii kiire on neil

aga vaata ette
tuleb tund
ja sa muutud nõnda tihkeks
et liblikas või lill
võib jääda sinusse kinni
aastaks ajaks
nii meeleheitlikud
on nende priikspääsemispüüded
et sa hakkad nende meeleheidet pidama
enese omaks

Tõlkimine: Andres Ehin. Läti uuema luule valimik. Eesti Ramat, 1997