[cilvēki ir caurstaigājami pavasarī...]

cilvēki ir caurstaigājami pavasarī
balta puķe kavējas tavā sejā
bet drīz viņa dosies tālāk
bezdelīgas mērc spārngalus tavās acīs
neviļus
ierastā steigā

bet piesargies
drīz pienāks laiks
kad tu nebūsi vairs caurstaigājams
un tevī uz veselu gadu
var iestrēgt kāds tauriņš vai zieds
un viņi lauzīsies ārā
izmisīgi tik izmisīgi
ka viņu izmisumu tu uzskatīsi par savējo

© Jānis Rokpelnis
De: Zvaigzne, putna ēna un citi
Rīga: Liesma, 1975
Producción de Audio: Latvijas Literatūras centrs, 2015

[весною люди проницаемы насквозь]

весною люди проницаемы насквозь
белый цветок таится в твоем лице
прежде чем двинуться дальше
стриж моет концы крыльев в твоих глазах
мимоходом         
в обычной спешке

смотри не рискуй
пока не пришло время
когда ты сделаешься непроницаем
а то как бы в тебе на год
не застряли бабочка ну или бутон
не стали бы вырываться
отчаянно так отчаянно
смотри как бы не счесть их отчаяние своим

перевод: Сергей Морейно (Sergey Moreino)