Arvis Viguls
letón
The Ocean I Call Mine
Flies land on her wrist, legs, the tips of her eyes
remind us we are alive. “Go find something dead,”
she says. And the sun is here for us, the wind
takes our hair like a sail. The ocean I call mine
as if I was floating inside its womb. She says
she feels this too. We are looking at the stretch
of our mother –
both of us from the same place, but opposite. And
it is strange to look at an ocean you've known
your whole life and to see it from another side.
Like catching
your mother drinking a beer before church on Sunday.
You must look at her and admit Yes – this is my mother.
Flies will land on the lip of her glass. Gentle as a tide
she will brush them away. One shore is not a woman
nor a man. You need a boat to see them in their swell.
And am I anything like an ocean,
can I surprise someone by opening my hand as a wave?
May I too have a moment in sunlight when a boy or a girl
will look at me and say, “Father,
Father I need a boat.”
De: Red, Like Our Room Used to Feel (audio CD)
Forest Records, 2010
Producción de Audio: Ryan van Winkle & Colin Fraser (Culture Laser productions)
Okeāns ko saucu par savu jeb Man vajag laivu
Mušas nosēžas uz viņas rokas; viņas kājas, viņas acu gali
atgādina mums, ka esam dzīvi. "Ej, labāk atrodi kādu mironi!"
viņa saka. Un saule ir te tieši mums, vējš
piepūš mūsu matus kā buras. Okeāns, ko saucu par savu,
it kā es peldētu tā klēpī. Viņa saka,
ka arī viņa to jūt. Mēs redzam vien daļu
mūsu mātes —
abi tajā pašā vietā, vien no pretējām pusēm. Un
ir jocīgi skatīties uz okeānu, ko esi
pazinis visu dzīvi, un redzēt to no citas puses.
Tas ir tā, it kā tu
pieķertu savu māti svētdienas rītā pirms baznīcas dzeram alu.
Tev jāskatās uz viņu un jāatzīst: Jā – tā ir mana māte.
Mušas nosēdīsies uz viņas glāzes malas. Maiga kā paisums
viņa tās notrauks. Viens krasts nav ne sieviete,
ne vīrietis. Tev vajag laivu, lai tos ieraudzītu visā plašumā.
Un vai arī es esmu līdzīgs okeānam,
vai es varu kādu pārsteigt, atvērdams savu plaukstu kā vilni?
Vai arī man pienāks mans spozmes brīdis, kad puika vai meitene
uzlūkos mani un teiks: "Tēvs,
tēvs, man vajag laivu."