Window, Not Sky

We dreamed and a bird flew
into our bedroom window

like a heavy book
dropped in the dark.

Not a crack appeared
in your eyes but this lingers

inside me like that dream
when we were in bed and you spoke

with her mouth
at my shivering dick,

saying, “I love you, I know what you love.”
Even dreaming I knew this was wrong

but my dick is a simple machine, a straw.
Her mouth was hot as blood

and as you slept she cut me open, smiled
and swallowed so hard I had to pull

your gold hair apart and kiss your cheeks
as if I'd never loved another, as if I knew

you would die.
                            So now I can't fall

back to sleep and wake you up
the slow way in which I'd fix you a bath.

We go outside. The grass is damp and gets caught
between our toes and we find this bird,

his neck broken by clear, sunlit sky –
more like a fish than a bird. His wings

folded behind his back in prayer.
His body below a window
hard as waking, sharp as grass.

© Ryan van Winkle
De: The Good Dark
London: Penned in the Margins, 2015
Producción de Audio: Ryan van Winkle & Colin Fraser (Culture Laser productions)

Logs, ne debesis

Mēs sapņojām, un putns
kā smaga grāmata

ieskrēja mūsu guļamistabas logā
un nokrita tumsā.

Tu pat nepamirkšķināji,
bet turpināji gulēt

kā sapnī ,
kad mēs mīlējamies, un tu runāji viņa balsī,

piesūcies
manām pulsējošām kaunuma lūpām,

sakot: "Mīlu tevi. Zinu, kā tev patīk.”
Pat sapņojot zināju, ka tas nav pareizi.

Manas lūpas ir vienkāršas kā gumija.
Viņa mute bija karsta kā asins,

kad tu iemigi, viņš uzšķērda mani,
smaidīja un laizīja tik uzstājīgi, ka man vajadzēja tevi modināt,

spēlēties ar taviem gaišajiem matiem, skūpstīt tavus vaigus,
it kā mēs nekad nebūtu mīlējuši viens otru, it kā es apzinātos
ka reiz tu vairs nebūsi.
                                                                               Es vairs nedrīkstu iemigt.
Modināšu tevi lēni kā vārot auzu pārslu putru no rīta.

Mēs izejam ārā. Mitra zāle saķeras
starp kāju pirkstiem. Mēs atrodam putnu,

tā kakls ir pārlauzts ar tīrām, saules piepildītām debesīm, kas atspīdēja logā.
Drīzāk zivs ne putns.

Spārni lūgšanas pozā saliekti aiz muguras.

Viņa ķermenis zem loga
smags kā pamošanās no rīta, ass kā zāle.

Tulkojums: Madara Gruntmane