Madara Gruntmane
letón
The Apartment
Our new walls,
empty in the dusk,
hang like sheets
before first light
There is a driven nail
by the stove that could
hold a pan if the walls
stay sturdy. And the
old tenants left a mirror in the
bedroom which looks back at
staring walls with fine cracks
like a museum's basement vase
there are brown smears
in the study – chocolate, blood
or shit, we don’t know what
will happen to us here or what
will settle on rented walls
or if nothing will settle
at all. We’ve just moved
and already we are bitter
cranberries in each other’s
mouths, biting about photos,
the place of the table, lay
of the bed. The apartment is a City
Hall we cannot fight. So we turn
like lawyers, against each other,
let the walls stare. There is a mirror
to look into, a nail to hang onto.
Our unopened boxes hide in corners
and closets like beaten children.
And we will take the blood
off the walls and the dust
from the shelves. We have one
year together in a place that
is empty at dusk and feels like fog
inside and between us,
and Christ, tomorrow,
we will live here.
De: Tomorrow, We Will Live Here
London: Salt Publishing, 2010
Producción de Audio: Ryan van Winkle & Colin Fraser (Culture Laser productions)
Dzīvoklis
Mūsu jaunās sienas
vientuļas krēslā
plīvo kā palagi
pirms saullēkta.
Iedzīta nagla
virs plīts varētu
noturēt pannu, ja vien sienas
stāvētu mierā. Un -
iepriekšējie īrnieki atstājuši spoguli
guļamistabā, kurš atskatās
uz kailajām sienām ar šaurajām plaisām,
kas atgādina vāzes no muzeja pagrabstāva ekspozīcijas.
Darbistabā ir brūni traipi -
no šokolādes, asins
vai sūdiem. Mēs neapjēdzam,
kas vēl šeit notiks ar mums, kas vēl
apmetīsies uz īrētajām sienām
vai arī tās neaizņems nemaz.
Mēs tikko ievācāmies
un jau esam rūgti
pīlādži viens otra
mutē, plēšamies par fotogrāfijām,
kur tās nolikt uz galda, kur novietot
gultu. Dzīvoklis ir Augstākā
tiesa, ar kuru mēs nevaram cīnīties. Tāpēc mēs pārvēršamies
par juristiem cīņā vienam ar otru,
ļaujot sienām glūnēt. Te ir spogulis -
kurā skatīties, nagla - uz kuras karāties.
Mūsu neatvērtās kastes slēpjas stūros
un skapjos kā piekauti bērni.
Mēs tiksim galā ar asinīm
uz sienām un putekļiem
plauktos. Mums ir viens
gads kopā vietā, kur
tukša krēsla šķiet kā migla
mūsos, starp mums.
Jēziņ, rīt
mēs šeit dzīvosim.