Yury Zavhorodny
Translator
on Lyrikline: 3 poems translated
from: latvian to: ukrainian
Original
Translation
[Šeit vīnogas izaug skāņas...]
latvian | Amanda Aizpuriete
Šeit vīnogas izaug skāņas kā nenobriedusi gaisma. Kas viņas plūks.
Tu jau noplūci gan, bet redzi - ar raugu atkal nav pieticis.
Piemet šķipsnu noslēpuma, tad jau rūgs -
Vīns tik dziļš kā miers, dzidrs kā mijkrēslis.
Šeit vīnogas izaug - mālainā nogāzē, vējā.
Manus veltīgos rūpestus viņu blāvajā saulē i nejūt.
Vēl šķipsniņu izmisuma piemet - un viss:
Vīns tik dziļš kā miers, dzidrs kā mijkrēslis.
[Тут росте виноград тугим, немов...]
ukrainian
Тут росте виноград тугим, немов світлонестигле. Хто його братиме?
Ти вже зірвав, але ж він із дріжджами не забродить.
Спробуй дрібку підкинути таїни, тоді вже заграє -
Вино є глибоким як спокій, мов смерки прозорим.
Тут росте виноград - де вітер на глинистій кручі.
Мою ревність ніяк не відчути в соці його мутнім.
Ще дрібочку відчаю треба підкинути - й знову:
Вино є глибоким як спокій, мов смерки прозорим.
[Auksti ir mājokļi mūsu...]
latvian | Amanda Aizpuriete
Auksti ir mājokļi mūsu, mēs nevaram gulēt kaili.
Aukstas ir mūsu miesas, kā kaunēdamās no vārdiem,
kuri nu aizlaidušies uz siltām zemēm.
Tavas rokas ir ziema. Mani pirksti kā zivis
sitas pret ledu. Žēl, ka mēs neprotam runāt.
[Холод у хатах наших...]
ukrainian
Холод у хатах наших, голими спати не можна.
Холод у тілах наших, наче сором від слів,
які відлетіли до теплого краю.
Руки твої - зима. Мої пальці - мов риби,
що побиваються на льоду. Шкода, що німуємо ми.
Poga
latvian | Knuts Skujenieks
Kā ķirsis, kas galotnē sargā
Pēdējo pārpalikušo ogu, –
Tā es sargāju sadilušajā kreklā
Vienu vienīgu pogu.
Kad vairs nav ne suvenīru, ne cerību
Un kad nasta kļūst aplam grūta,
Es azotē paknibinos gar pogu,
Kura ir tevis šūta.
Par spīti gadiem un badiem,
Par spīti sniegiem un miegiem,
Tu mani piediegusi caurumainajai dzīvei
Ar mīlestības un mūžības diegiem.
Nakts dienu pieveikusi. Es raugos
Vienā vienīgā gaišā logā.
Tas nav logs. Mūžs mans uz krūtīm deg
Tevis iešūtā pogā.
from: Poga
Rīga: Neputns, 2011
ISBN: 978-9984-807-83-6
Audio production: Latvijas Literatūras centrs, 2015
Ґудзик
ukrainian
Як вишня, що край галузки береже
Останню ягідку єдину, -
Так на заношеній сорочці бережу
Одного ґудзика у самотині.
Коли нема вже сувеніра і надії
І ноша вже стає оманливо важкою,
Я шарпаю у пазусі за ґудзик,
Що був приточений тобою.
Усупереч рокам і голоднечам,
Усупереч снігам й замовам,
Ти мені підшила пошматоване життя
Нитками вічности й любови.
Ніч долає дня. А я вдивляюся
В одне самотнє світло у вікні.
То не вікно. Життям моїм пала на грудях
Той ґудзик, що колись пришила ти мені.