Aksīnija Mihailova 
Translator

on Lyrikline: 10 poems translated

from: dutch, latvian to: bulgarian

Original

Translation

De ware reis

dutch | Jan H. Mysjkin

Na de dood reïncarneert de ziel in een dierenlichaam.

Ik zag een olifant met een houten been,
een stekelvarken met buikloop,
blinde apen, gekleed als godheden,
een lam konijn,
een papegaai zonder pluimen,
lepreuze apen met bloedende billen,
een hond die leed aan krankzinnigheid.

Ik vraag me af welk plezier de ziel daar is gaan zoeken.

© Jan H. Mysjkin
from: Rekenkunde van de tastzin, gevolgd door SPRKLS, GLDLS
Amsterdam: J.M. Meulenhoff, 2011
ISBN: 9789029087124
Audio production: Beuland/Meulestee, 2013

Истннското пътешествне

bulgarian

След смъртта душата се въплъщава в животинско тяло.

Забелязах слон с дървен крак,
бодливец с диария,
слепи маймуни, облечени като божества,
един парализиран заек,
папагал без пера,
болни от проказа маймуни с кървящи дупета,
куче, застигнато от душевно разстройство.

Питам се какво ли удоволствие търси душата, населила се в тях.

Translation: Aksinija Mihailova

[Ja būtu vijole zivs...]

latvian | Jānis Rokpelnis

Ja būtu vijole zivs,
vai tu izzvejotu to vijoli,
iepriekš zinot, ka vijole mirs?
Mirs,
bet tomēr tavās rokās
brīdi skanēt nenorims.

Bet, kā zināms, nav vijole zivs.
Kaut gan - kas to tā noteikti zin.

© Jānis Rokpelnis
from: Zvaigzne, putna ēna un citi
Rīga: Liesma, 1975
Audio production: Latvijas Literatūras centrs, 2015

[Ако цигулката беше риба...]

bulgarian

Ако цигулката беше риба,
ти би ли поставил
мрежа на цигулката,
ако знаеш предварително, че ще умре?
Да, със сигурност ще умре,
но в ръцете ти
тя ще свири
макар и още миг.

Цигулката, разбира се, риба едва ли ще стане.
Но аз не се наемам да ви убеждавам.

Превод: Aksīnija Mihailova. Антология на съвременната латвийска поезия. Sofija: Foundation for Bulgarian Literature, 2008

Neliels sentiments

latvian | Knuts Skujenieks

dzidracainais kaķēns
no runču valstības
kad tu uztrausies man uz skausta
tad es zinu ka esmu
vajadzīgs cilvēks

mazais glupiķi
tu pat akmeni atbruņo
un pataisi mīkstu
to akmeni kas stāv krūtīs
tos abus akmeņus labā acī un kreisā acī
un to kas uz mēles

laiks pataisīs
tevi par apātisku un tizlu tēviņu
un mani atkal par akmeni
bet ne pavisam

jo runču valstība visai liela
un dzimstība pārsniedz mirstību

© Knuts Skujenieks
from: Raksti: dzeja 1963–1969.
Rīga: Nordik, 2002
Audio production: Latvijas Literatūras centrs, 2015

Дребна сантименталност

bulgarian

Светлооко коте
от царството на котараците
когато се покатериш на рамото ми
тогава разбирам
че съм необходим

глупаче малко
ти камъка размекваш
дори камъка
в гърдите ми
двата камъка в лявото и дясното ми око
онзи върху езика ми

времето
ще те превърне в мързелив накуцващ котарак
а мен отново в камък ще превърне
но времето ще е различно

защото царството на котараците е преголямо
и тяхната раждаемост надхвърля смъртността

Превод: Aksīnija Mihailova. Корен в хоризонта. Foundation for Bulgarian Literature, 2009

Ziemas vakars

latvian | Knuts Skujenieks

Ar savām kājām pa apvārsni
sarkans jātnieks klīst
viņš acīm redzami noveco
viņš ātrāk par ziedu vīst
Ai!
Ar cilvēkiem runāt viņš neprot
Ai!
Zirgs viņu nepazīst
Ai!
Sirdis
kas jātnieku redzējušas
palēnām palēnām plīst

from: Sēkla sniegā
Rīga: Liesma, 1990
Audio production: Latvijas Literatūras centrs, 2015

Зимна вечер

bulgarian

с двата крака вкоренени в хоризонта
един червен ездач вроду
тялото видимо остарява
увяхва по-бьрзо дори и от цвете
О,
та той дори не умее с хора да разговаря
О,
дори конят му не го разпознава
О,
сърцата
разпознали ездача
бавно бавно умират

Превод: Aksīnija Mihailova. Корен в хоризонта. Foundation for Bulgarian Literature, 2009

Pasaules malā

latvian | Knuts Skujenieks

Šī pēdējā barikāde, uguns līnija, sarkanā svītra,
Pāri tai
Mēs vairs nesadosimies rokās.
Ne draugi, ne parlamentārieši, pat ne pudelesbrāļi.

Pēdējā diena, pēdējais teikums, pēdējā šanse.
Uz robežas sadegs vārds mēs.
Cauri ugunij netiks vārds jūs.
Paliks vienīgi viņi.

Šovakar pasēdēsim uz mūsu saprāta čemodāniem,
Uz mūsu goda jūtu mugursomām
Un saskaitīsim mūsu mūža sīknaudu
Turp – vai atpakaļceļam.

Pasēdēsim līdz rītam.

from: Sēkla sniegā
Rīga: Liesma, 1990
Audio production: Latvijas Literatūras centrs, 2015

В края на света

bulgarian

Това е последната барикада, огневата линия,
червената черта над нея.
Вече не се държим за ръце.
Нито с приятелите, нито с парламентьорите,
нито гори с другарите по чашка.
Последен ден, последно изречение, последен шанс.
На границата ще изгори думата ние.
А през огъня не ще премине вие.
Ще остане само едно ме.
Нека поседнем тази вечер върху куфарите на съвестта си,
върху раниците на нашето чувство за чест
и да преброим няколкото останали монети от живота -
само за едно отиване или едно завръщане.
Нека поседим така до сутринта.

Превод: Aksīnija Mihailova. Антология на съвременната латвийска поезия. Sofija: Foundation for Bulgarian Literature, 2008

[Cik saullēktu cilvēks spēj izturēt...]

latvian | Knuts Skujenieks

Cik saullēktu cilvēks spēj izturēt,
Ja sirds tam ik rītus palo,
Ja mūžīgi diena sarkana lec
Un mūžīgi neizbalo?

Cik saullēktu cilvēks spēj izturēt,
Ja sirds tam caur asiņu stīgām
Ik rītus ceļ spārnus, ik vakarus krīt
Ar degošām bezdelīgām?

Cik saullēktu cilvēks spēj izturēt,
Ja sirds dreb ik rītus zem naža
Un tūkstošiem blāzmu pa dzīvi nāk līdz
Kā gara un sarkana važa?

Ja tūkstošiem rītu bez žēluma nāk
Un katrs jādzīvo savādāk?

© Knuts Skujenieks
from: Raksti: Dzeja 1963–1969
Rīga: Nordik, 2002
ISBN: 978-9984-675-80-0
Audio production: Latvijas Literatūras centrs, 2015

[Колко изгрева можеш да понесеш...]

bulgarian

Колко изгрева можеш да понесеш,
ако всяка сутрин сърцето ти прелива
с червеното безвремие на слънцето,
което не желае да залязва вечер?

Колко изгрева можеш да понесеш,
ако кърваво те събужда утрото,
а после идва вечерта с крила
на обгорена лястовица?

Колко изгрева можеш да понесеш,
ако всяка сутрин като нож в сърцето
те пробождат забравени алени изгреви
от дни предишни и неизживени?

Какво става, ако хиляди утрини идват неповикани
и всяка очаква да я обладаеш различно.

Превод: Aksīnija Mihailova. Корен в хоризонта. Foundation for Bulgarian Literature, 2009

Vārds bez vārda

latvian | Knuts Skujenieks

no viduča no klusuma
no paša kodoliņa
lai iet līdz tevīm un lai grimst
visdziļākajā ziņā

pēc kura runāt iesākšu
pirms kura runāt beigšu
tas vārds ko mūžam gribēšu
un mūžam nepateikšu

© Knuts Skujenieks
from: Raksti: Dzeja 1963–1969
Rīga: Nordik, 2002
ISBN: 978-9984-675-80-0
Audio production: Latvijas Literatūras centrs, 2015

Думи без думи

bulgarian

от самото ядро на самото мълчание
от дълбинната дълбина
тя може да те посрещне и да потъне
в най-дълбоката ти същина

после и аз мога да заговоря
после мога и да замълча
забравих думата
с която вратите отворих -
никога не ще я произнеса

Превод: Aksīnija Mihailova. Корен в хоризонта. Foundation for Bulgarian Literature, 2009

Lu Ši-kaņa rokas

latvian | Knuts Skujenieks

                                           Te tas nebij, tas bij Ķīnā...

                                                                           Rainis 

Stāsts ir īss.
Pianistam
Salauza rokas.

Salauza
Pasaules Revolūcijas
un Gaišās Nākotnes vārdā.

Saka,
ja dieviem griboties ēst,
esot vajadzīgs upuris.

Un pianistam
salauztas rokas
ir vienīgā lojalitāte,
ja vispār cilvēks var būt kaut cik lojāls
pret badīgu elku.

Kaur arī neesmu
ne ķīnietis,
un ne pianists,
Lu Ši-kaņ,
Es šo to zinu
Par elkiem
Un elku dievību.

© Knuts Skujenieks
from: Skujenieks, Knuts. Raksti: Dzeja 1963–1969
Rīga: Nordik, 2002
Audio production: Latvijas Literatūras centrs, 2015

Ръцете на Лиу Шикун

bulgarian

Това е кратка история.
Счупиха ръцете
на пианиста.

Счупиха ги
в името на Световната Революция
и заради Светлото Бъдеще.

Казват,
че за да бъдат нахранени боговете,
е нужна жертва.

И счупените ръце
на пианиста
са единственото доказателство за лоялен
към един кръвожаден бог.

Въпреки че не съм
китаец,
още по-малко пианистът
Лиу Шикун,
знам едно-две неща
за идолите
и идолопоклонничеството.

Превод: Aksīnija Mihailova, „Корен в хоризонта”, Foundation for Bulgarian Literature, 2009

Vārds ir vārds

latvian | Knuts Skujenieks

es neesmu uzveicams es neesmu iznīdējams visklajākā
laukā nomīdītā pielamātā un piespļautā
neskatieties uz maniem kauliem kas arvien gausāk
staigā zem ādas nu bet ja gribat skatieties varbūt ka tas ir
pamācoši bet klausieties manos vārdos klausieties
ieklausieties noklausieties pārklausieties bet klausieties
jo mani vārdi ir mani darbi un citu darbu man nav
un nebūs
un nav tādas dzīves cīņas kurā es būtu zaudētājos jo
man nav ne durkļa ne kara viltības tikai vārds kuru
es nolieku vidū visklajākajā vietā un tas dod sakni pēc
gada vai divsimt kāds tam svars? vai tūlīt uz vietas vai
pēc septiņiem mēriņiem sviedru kāds tam svars?
mani kauli ir graša vērti jo pie manis ir vārdi un tie nav
ne jāņa ne pētera ne knuta skujenieka vārdi tie vārdi ir
Cilvēks
ja gribat skatieties balstiet kaulus pie elkoņiem vai
aizmetiet kāju priekšā bet vārds ir vārds un pat aizmirsts
viņš atstāj meža atbalsi ūdens viļņošanu un ļaužu
nesaderību ar dzīvi un sevi
un pat visrupjākais vārds visrūgtākais vārds ir Cilvēks ne
man to zināt ne jums no kurienes vārdi nāk un kur tie
aiziet
un mūsu nezināšana tura mūs dzīvus pat nāvei parādā
esamus
tādēļ klausieties līdzklausieties audzējiet savu sakni
un jūs neuzvarēs

© Knuts Skujenieks
from: Skujenieks, Knuts. Raksti: Dzeja 1963–1969
Rīga: Nordik, 2002
Audio production: Latvijas Literatūras centrs, 2015

Думата си е дума

bulgarian

Не можеш да мецзавладееш не можеш да ме разрушиш
на поле открито да ме стъпчеш унижиш или заплюеш
не гледай на моите кости така отвисоко
под кожата ми разходи се и ако още искаш да погледнеш
това ще е може би твоят урок заслушай се в думите ми
заслушай се чуй ги отново но внимателно слушай
защото моите думи са моята работа друга работа аз нямам
и не искам да имам
битка с живота в която ще съм губещият защото
нямам дори байонет нито хитрост военна само думи
посял съм ги на открито пред очите ви съм ги посял и какво
ако пораснат след година или след двеста години? ако покълнам
сега или след торене обилно какво значение има?
костите ми пукната пара не струват защото итат думите и те не са
собственост на янис петерс или на кнутс скуениекс това са думи
на Хората
ако искаш да изглеждаш уравновесен размърдай лактите си
или пристъпи нахално напред но думата си е дума дори и забравена
тя оставя ехо в дървесата в езерните кръгове и хорския
раздор с живота и с тях самите
и най-грубите слова и най-горчивите слова от Хората са изричани

Превод: Aksīnija Mihailova, „Корен в хоризонта”, Foundation for Bulgarian Literature, 2009

Poga

latvian | Knuts Skujenieks

Kā ķirsis, kas galotnē sargā
Pēdējo pārpalikušo ogu, –
Tā es sargāju sadilušajā kreklā
Vienu vienīgu pogu.

Kad vairs nav ne suvenīru, ne cerību
Un kad nasta kļūst aplam grūta,
Es azotē paknibinos gar pogu,
Kura ir tevis šūta.

Par spīti gadiem un badiem,
Par spīti sniegiem un miegiem,
Tu mani piediegusi caurumainajai dzīvei
Ar mīlestības un mūžības diegiem.

Nakts dienu pieveikusi. Es raugos
Vienā vienīgā gaišā logā.
Tas nav logs. Mūžs mans uz krūtīm deg
Tevis iešūtā pogā.

© Knuts Skujenieks
from: Poga
Rīga: Neputns, 2011
ISBN: 978-9984-807-83-6
Audio production: Latvijas Literatūras centrs, 2015

Копчето

bulgarian

Като череша, която на върха си пази
последния останал плод –
така и аз на овехтялата си риза
едничко копче съм запазил.

Когато изгубя надежда и спомени,
когато бремето непоносимо стане,
протягам пръсти и завъртам
зашитото от тебе копче.

Напук на всичките години и глада,
напук на снеговете и сънищата мрачни
зашила си не копче, а живота ми
с любовния конец на вечността.

Нощта деня измества. Аз се взирам
в единствения светещ твой прозорец.
Но не прозорецът, животът ми в гръдта
пламти под ризата с зашитото от тебе копче.

Превод: Aksinija Mihailova. Knuts Skujenieks. Poga. Rīga:Neputns, 2011