Kārlis Vērdiņš
latvian
Onüç Karakuşa Birden Bakmanın Tek Yolu
1.
Geceyle çarpıştı onüç karakuş
yıldızlar darmadağın
gece kanat çırpıyor
2.
Tek sıra tünediler sarı bir kule vincin bomuna
Boşaldı güverteler. Yüklendi onüç karakuşu
gece bandıralı gemi.
O günden sonra
kaptanın karaya hiç ayak basmadığı
ve küçük bir fırtınanın
gemiyi tedbirli bir uzaklıktan izlediği söylenir
3.
“Tahran’a mı?” dedim
“Ordan geliyoruz zaten” dedi biri
“Rumeli?”
“Kahveciye on beş lira borç taktık orda”
“Pazariçi?”
“Oralıyız biz, orda ağaçlar onüç karakuşun
adlarını yüksek sesle söyleyerek uzar”
4.
Kuyunun dibinde dolunay
Onüç karakuş kanat çırpmadan dönüyor
kuyunun üstünde
Kış uzun sürecek ve uykusu hafif olacak ağaçların
5.
“Yeni bir ad ver bana” dedi
adına alışırsa uçamaz karakuşlar
“bana yeni bir ad ver
geçen yıl nisanın yerini söyleyeyim sana”
6.
Biçilmiş bir tarlaya indiler
sevişmiştim bu tarlada
başakların sapları uzunken
gecelerden
7.
Bir serçe
bir saka, bir karga,
bir martı, bir iskete
Hepimiz rüzgârla yıldızlar arasında
bir seçim yapmak zorunda kaldık
bir karakuşa dönüşmeden önce
8.
Rüzgârım der karakuşlar,
yaşamım işte, işlerim,
işte dünyanın denizleri, işte denizin maviliği,
biz buyuz, seniniz,
bu bizim yağmurumuz,
Kimsenin olmayan şeyler yoktur karakuşlara göre
9.
Onlarla aramızda
ölmek fiilinin
karakuşların dilinde
gelecek zamandan başka bir kipte
kullanılmamasından kaynaklanan
yanlış anlaşmalar var
Amaçsız dolaşıyorum kırlarda
çimenler adımlarımı bir şiir gibi okuyor
10.
Gücünü gölgesinden alır dağ dedi karakuş
Gölgesinin altında gölgeleriniz var
Artık konuşmayalım
yanlış bir kelime söylersek
yeniden başlayabilir zaman
11.
Yine bir savaştan dönmüşüm yenik
anahtarlığım masada
Onüç karakuş dizilmiş pencerenin pervazına
12.
Ay buzdan bir gong
karakuşlar geçti önünden
kısacık bir gölge tiyatrosu
Gömdük birini sardunya saksısına
13.
Oturmuştum pencerenin önüne
denizlikten havalandım.
Audio production: Literature Across Frontiers
Vienīgais veids, kā skatīties uz trīspadsmit strazdiem vienlaikus
1.
Trīspadsmit strazdi taranēja nakti
zvaigznēs izcēlās juceklis
nakts trīcēja
2.
Viņi uzlaidās uz dzeltena celtņa strēles
un notīrīja klāju. Naktskarogotajā kuģī
tika iekrauti
trīspadsmit strazdi.
Stāsta ka
kopš tās dienas
kapteinis vairs nav spēris kāju uz sauszemes
un mazs orkāns sekojis kuģim
piesardzīgā attālumā.
3.
Vaicāju: “uz Teherānu?”
“no turienes” viens no viņiem teica
“uz Rumēliju*?”
“mēs tur vienā kafejnīcā esam piecpadsmit liras parādā”
“uz Stambulu?”
“tur mūsu mājas, tur koki aug, skaļi saukdami trīspadsmit strazdu vārdus”
4.
Pilnmēness akā
Trīspadsmit strazdi riņķo virs akas
spārni nekustas
Ziema būs gara un koki dusēs maigā miegā
5.
“Dod man jaunu vārdu” viens no viņiem teica
Ja strazds pierod pie sava vārda, tad nespēj lidot
“Dod man jaunu vārdu, un es tev pateikšu
kur palicis pērnais aprīlis”
6.
Viņi nolaidās nopļautā laukā
es uz tā lauka reiz mīlējos
kad kvieši bija garāki
nekā naktis
7.
Zvirbulis,
žubīte, vārna,
kaija, ķivulis
Mums visiem bija jāizvēlas
starp zvaigznēm un vēju
pirms kļuvām par strazdiem
8.
“Te ir mans vējš” saka strazds
“mana dzīve, mani darbi
te ir pasaules jūras
tādi mēs esam, mēs esam tavi
Šeit mūsu lieti”
Saskaņā ar strazdu uzskatiem
lietas, kas nevienam nepieder, neeksistē.
9.
Vērojamas dažas nesaskaņas
starp mums un strazdiem
tikai tāpēc ka viņu valodā
nav darbības vārda “mirt”
ja neskaita nākotnes formu
Es klejoju zaļajos laukos
Zāle lasa manus soļus kā dzejoli
10.
Strazds teica ka
kalns gūst spēku no savas ēnas
zem tās apakšā tava ēna
Pietiks nu runāt
nepareiza vārda dēļ
laiks var sākties par jaunu
11.
Es pārnākšu mājās sakauts
vēlreiz no kara
manas atslēgas ir uz galda
Trīspadsmit strazdi rindā uzlaidās
uz palodzes
12.
Mēness ir ledus gongs
strazdi aizlaidās garām
visīsākais ēnu teātris
Vienu no viņiem es apglabāju ģerānijas podiņā
13.
Sēdēju uz palodzes
tad aizlaidos projām
* Rumēlija – turku nosaukums Otomaņu impērijas provincēm Balkānu pussalā.