[Ar pavasara zaļo tinti parakstos...]

Ar pavasara zaļo tinti parakstos
zem izkūstošās ziemas.
Mūsu krāšņais posts:
no četriem sniegputeņiem – četras sienas
un klavieres, kas nepieder nevienam,
kam atdevies no pirkstgaliem līdz nāvei,
lai es tev ietu līdz pa skaņu taku stāvo
līdz virsotnei, kur pietrūkst elpas,
kur mūsu dzīves ilglaicīgā telpa.
Ar pavasara zaļo tinti parakstos
zem mūsu tikšanās. No sava liktens
Šo strēmeli tu drīksti noplēst nost.

© Amanda Aizpuriete
From: Vēstuļu vējš
Riga: Atēna, 2004
Audio production: Latvian Literature Centre

[Чернилами зелёными весны...]

Чернилами зелёными весны
я подпишусь под тающей зимой.
Роскошный тлен мой:
от четвёрки вьюг — к четвёрке стен и
клавишам бездомным, ты до самой
смерти и от кончиков ногтей служил им,
чтобы я шла, как звукоряд, к вершинам
твоей тропой, где и дышать-то нечем,
где наших жизней вечный непокой.
Чернилами зелёными весны
я подпишусь под нашей встречей. Нечем
мне доказать, что подписи верны.

перевод: Сергей Морейно (Sergey Moreino). Девичий виноград: Женская поэзия Латвии / Сост. Сергей Морейно. — Rīga: Tapals, 2000.