Sabina Messeg

hebräisch

Uldis Bērziņš

lettisch

תֵּה עֲשָׂבִים


קַמְתִּי מֻקְדָּם
וְתָפַשְׂתִּי   אֶת הָעֹלֶשׁ   פָּתוּחַ !
וְאֶת הָאֹבֶךְ
        בּוֹרֵחַ, מְפַנֶּה אֶת הַשֶּׁטַח  לַשֶּׁמֶשׁ
שֶׁעוֹד לֹא תָּפְשָׂה פִּקּוּד

       וְיָכֹלְתִּי לָשֶׁבֶת חָפְשִׁי
בָּאֶמְצַע רָחֲבָה  מֵאֶבֶן בְּהִירָה
    לַמְרוֹת שֶׁהָעוֹלָם נִשְׁאַר   גֶּשֶרצָר

     וְחָלַטְתִּי לִי תֵּה
עֲשָׂבִים
    שֶׁהֵבֵאתִי מִן הָהָר  וּמִן הַגַּיְא
בְּמַיִם  שֶׁהָיוּ בַּתְּהוֹם  אוֹ בֶּעָנָן ,
    שֶׁמִּי יוֹדֵעַ מֵאֵיזֶה יָם הֵם הִתְאַדּוּ

וְהֶעֱבַרְתִּי אֶת כָּל זֶה     בְּתוֹךְ גּוּפִי
לִהְיוֹת    כְּלִי שָׁלוּב  
   לָעוֹלָם .

© Sabina Messeg
Audioproduktion: Amir Or, 2013

Zāļu tēja

Piecēlos agri –
cigoriņi nebija vēl aizmieguši acis saulē!
Rīta migla jau klīda,     
atdodama teritoriju saulei,
taču saule vēl pilnībā nebija pārņēmusi varu
un es omīgi pasēdēju
uz baltajām plāksnēm akmens laukuma vidū,
kaut pasaule vēl aizvien – šaurs tilts pār bezdibeni

Tad aplēju sev tēju no zālēm,
kuras salasītas pa kalniem un pa lejām,
bet ūdens man bija no bezdibeņa
un no mākoņa,
kurš sazin no kuras jūras reiz izgarojis

Nu mans augums un visa pasaule –
savienotie trauki

Tulkojums: Uldis Berzins