Karalienes galvu, apvītu baumām un degošiem skatieniem, izceļ no putnu spalvām — nav ne teikuma dziļāka par bērna kurpīti, tikai trauslas līdzības, bīstami pietuvojušās skumjām. Tikai sniegbalta kalpones aube iepeld rīta gaismā. „Tikai saules nežēlīgais gongs, pret kuru, nākdamas no rietumiem, sitas pērkona vāles,” zem baldahīna uzšauti sēdus, piktojas mīlētāji, tie šķiet kā rotaļlietas, kam jādzīvo ar atsperi mugurā.