Einārs Pelšs
lettisch
[Вся столица сияла, сияла да толковала...]
Вся столица сияла, сияла да толковала,
как Маруся над лесом летала да токовала.
Вся станица слушала, слушала да кивала,
как Маруся певала:
Да, допускаю, что будущее тревожно,
но войско Твоё отважно.
Из того, что нужно, многое невозможно
и потому неважно.
Всё, что от Бога, страшно.
Всё, что от мамы, ложно.
Всё остальное, в целом, совсем несложно:
Смерть непреложна,
Истина неизбежна.
У Маруси два пулевых, одно ножевое.
Немцы её того – а она живая.
Москва: АРГО-РИСК; Книжное обозрение, 2007
ISBN: 5-86856-139-2
Audioproduktion: Aquanaut studio (2012)
[Pilsēta mirdzēja, mirdzēja un mēļoja vienā laidā...]
Pilsēta mirdzēja, mirdzēja un mēļoja vienā laidā
par Marusju, kas virs meža dūdojot laidās.
Visi ļautiņi klausījās, piekrītot māja
tam, ko Marusja skandināja:
Jā, pieļauju, ka nākotne nežēlīga,
bet tava draudze bezbailīga.
No vajadzīgā daudz neiespējamā, nevarīgā
un tāpēc nesvarīgā.
Viss, kas no Dieva, šausmīgs.
Viss, kas no mammas, mānīgs.
Viss pārējais vienkāršs un nemainīgs:
Nāve liktenīga,
Patiesība nešaubīga.
Marusjai – divas ložu un viena naža brūce.
Vācieši domāja – stīva, bet viņa dzīva.