Anna Auziņa 
Translator

on Lyrikline: 1 poems translated

from: الانجليزية to: اللاتفية

Original

Translation

A Raincoat, A Spell of Rain Ago

الانجليزية | Ryan Van Winkle

An incompleteness ago:
my fingers and turpentine nails,
laser hairs standing cold.
The market of twilight,
horse left on the monument,
six legs, one raised as a rifle,
his man like an apple in a barn.
            Red on red on red on red.
An incompleteness ago:
a mint melting in the bath, a mint
in pubic hairs and fingered dust,
a mint of dimes, pennies, nickels.
            A quarter a quarter a quarter – call it
an incompleteness ago, a baby almost ate
a banana. Small spoons. Small spoons, small
incompletenesses ago.
The sinks are still buildings,
the counter a revolution,
the gorillas in the kitchen,
the coal train – an incomplete
the bruised boy – an incomplete
the candy shop – an incomplete
the tractor trails – an incomplete, no
incompleteness ago. No grief ago.
No moons ago, no alone ago,
no tires ago, no buzzard pond ago,
no dream ago, no Freud ago,
no pickled vans ago, no cherry ago,
no pits, no canyons, no shaved rocks
of ice from an incompleteness ago.
            No red no red no red no
water for boil, no bottle,
no bottle for punch.
No gum. No shoe.
No shoe detective for my life.
No narrative. No born,
            lived then died.
No tomb, no ash, no clay.
            No bones, no dice
no smoke, no fire. No ants
on the way to mango.
            No incompleteness.
No raincoat for the rat-ta-ta,
            a raincoat ago. A dog ago.
A hat ago. A love ago. A week ago
            there was only no.
No gas. No trucks, only tunnels.
Only pavement. No food, only smell.
No song in my voice.
            No voice.

© Ryan van Winkle
from: The Good Dark
London: Penned in the Margins, 2015
Audio production: Ryan van Winkle & Colin Fraser (Culture Laser productions)

Lietusmētelis, lietus lāstu iepriekš

اللاتفية

Nepabeigtību iepriekš:
mani pirksti un terpentīna nagi,
lāzera mati stāvus gaisā.
Mijkrēšļa tirgus,
uz pieminekļa atstāts zirgs,
tam sešas kājas, viena pacelta kā krāce,
kā ābols stallī jātnieks.
             Sarkans uz sarkana uz sarkana uz sarkana.
Nepabeigtību iepriekš:
kūst vannā mentols, kaunuma matos
apgrābstīti putekļi, sagrābstīta nauda,
peniji, piecu un desmit centu monētas.
             Ceturtdaļ ceturtdaļ ceturtdaļdolāri – met gaisā,
nepabeigtību iepriekš, banānu bēbis gandrīz
apēdis. Maziņas karotītes. Maziņas karotītes maziņas
nepabeigtības iepriekš.
Izlietnēs izlejamais,
letes pret iekārtām,
virtuvēs gorillas,
brauc ogļu vilciens – nepabeigts,
zilumains puika – nepabeigts,
konfekšu veikals – nepabeigts,
traktora sliede – nepabeigta, nekādu
nepabeigtību iepriekš. Ne pirms bēdām.
Ne pirms pilnmēness, ne pirms viens pats,
ne riepu iepriekš, ne klijāndīķi iepriekš,
ne sapni iepriekš, ne Freidu iepriekš, ne
pirms konservētiem busiņiem, ne tomātiem,
ne sēkliņām, ne zemes, ne ledusbluķiem
no pirmsnepabeigtības.
             Ne sarkana ne sarkana ne sarkana ne
ūdens vārīšanai, ne pudeles, ne pudeles
punšam.
Nav pazoļu. Nav pēdu. Nav pēddziņa manai dzīvei.
Nav naratīva. Nav dzimis,
dzīvojis, tad miris.
Nav dzemdes, pelnu nav, nav māla.
             Nav kaulu, nav kauliņu metamo,
nav dūmu, uguns nav. Nav skudru,
kuras iet uz mango.
             Nav nepabeigtības.
Nav lietusmēteļa priekš ra-pa-pam
             lietusmēteli iepriekš, suni iepriekš.
Cepuri iepriekš, mīlestību iepriekš, nedēļu iepriekš
             bija tikai nē.
Ne degvielas. Ne kravas mašīnu, vien tuneļi.
Vien ietve. Nekāda ēdiena, vien smarža.
Nekādas dziesmas manā balsī.
             Nekādas balss.

Tulkojums: Anna Auziņa