Leons Briedis
اللاتفية
Una vella resposta que t’haurà de servir
Ara, rossí de lladres, poble meu Israel,
suportes que s'altivin servidors insolents,
quan els teus homes prínceps, envilits per la fam,
aprenen amb l'esquena les més subtils raons
de la força. Jo sento arribar molta nit
damunt la gran tristesa d'aquests rostres, i el cant
no s'endurà vells somnis de nobilíssim vol
en alta llibertat fins a palaus de llum.
Com heu gosat de sobte des de tan llot clamar
contra la sang que vessen només les vostres mans?
Sords a la veu que us cerca amb nom antic de fills,
esdeveniu per sempre ramat de mal pastor,
car, ja perduts els arbres, abandonant la llei,
us heu alçat morts ídols enfront del vostre Déu.
من: El caminant i el mur
الإنتاج المسموع: Biblioteca Nacional de Catalunya
Veca atbilde, kurai vajadzētu tev noderēt
Šobrīd, laupītāju slaka, mana lzraēlas tauta,
tev jāpacieš, ka pārāki par citiem top
visbezkaunīgākie kalpi,
un tavi īstenie vīri, bada pazemoti,
ar zobenu rokā pūlas izprast pašas smalkākās
nojēgsmes. Es jūtu, ka nāk nebeidzama nakts
pāri šo seju milzu skumjām, un dziesma jau
vairs nespēs pacelt cildenā lidojumā senos
sapņus –
tai visaugstākajā brīvestībā pretī gaismas pilīm.
Kā gan jūs uzdrīkstējāties piepņi iekliegties no
tādiem dubļiem,
neraugoties uz asinīm, kuras izlej jūsu pašu
rokas?
Būdami kurli pret balsi, kura jūs meklē ar jūsu
dēlu seno vārdu,
jūs uz mūžiem tapsiet ļauna gana ganāmpulks,
jo, pazaudējot kokus un pametot bauslību,
jūs pacelsiet savus mirušos elkus iepretim paši
savam Dievam.