Guntars Godiņš
اللاتفية
ANNA JÄRVSON
Unistasin juuste mustast leegist
ja mustade silmade särast,
aga mehele läksin valgest valgemale.
Mu pojad, kus te küll olete?
Koju tuli vaid Hillar, keskmine.
Kas tõesti on nii
nagu eesti rahvalaulus,
et esimesed heidetakse, tagumised tapetakse,
keskmised koju tulevad?
Mu pojad, pojukesed, poisikesed,
mu pisikesed, pääsukesed,
kuhu te jäite, valgepäised?
Kuhu pean nutma minema,
kibedaid pisaraid valama,
mu pojad, poisikesed?
من: Harala elulood
Tallinn: Kupar, 2001
الإنتاج المسموع: Eesti Kirjanduse Teabekeskus [Estonian Literature Centre]
Anna Jervsona
Sapņoju par matu melno liesmu
un melno acu mirdzumu,
bet izgāju pie balta no visbaltākajiem vīriem.
Mani dēli, kur gan jūs esat?
Mājās pārnāca vienīgi Hillars, vidējais.
Vai patiesi tā ir,
kā igauņu tautasdziesmā teikts –
tie pirmējie tiek izmētāti, tie pēdējie tiek nogalēti,
vidējie, tie mājās pārnāk?
Mani dēli, dēliņi, dēlēni,
mani kucēni, mani putnēni,
kur gan jūs palikāt, baltgalvīši?
Kurp gan raudāt man iet,
rūgtas asaras liet,
mani dēli, dēliņi?